Ilgi nav bijis neviens pārdomu pilns stāsts. Es biju iedomājies, ka ar dažiem labiem ļaudīm par šo jautājumu varētu sagatavot podkāstu vai pat tādu kā podkāstu sēriju par studijām ārzemēm. Tomēr esmu godīgs, es esmu par slinku, lai ko tādu paveiktu, tāpēc esmu saņēmies par to vienkārši uzrakstīt.

2020. gada vasarā Vecrīgas kafejnīcā “Parunāsim” kopā ar divām kolēģēm nolēmām, ka pēc maģistra grāda un arī jurista kvalifikācijas iegūšanas Latvijas Universitātē ir jādodas paplašināt redzes loks, kas ietvēra lēmuma par studijām ārvalstīs pieņemšanu. Šobrīd visi atrodamies Amsterdamā, katrs savā studiju programmā Amsterdamas Univeristātē mācāmies tiesības to visdažādākajās izpausmēs.

Es mācos viena gada akadēmiskajā studiju programmā “Tiesības un finanses” (Law and Finance). Šajā rakstā centīšos pastāstīt par domām, kas līdz tam noveda, pieteikšanos un uzņemšanu universitātē, pirmajām nedēļām, galvenajām atziņām. Jānorāda, ka, ja man pietiks spēka, šī būs rakstu sērija, kas (cerams) vainagosies ar noslēgumu jūlijā. Varbūt arī, ka šis būs vienīgais raksts un ar to sērija apstāsies.

Domas un lēmums

Viss sākās 2018. gada vasarā, kad, piedaloties ZAB COBALT junioru programmā, ieguvu iespēju iziet 2 mēnešu vasaras praksi zvērinātu advokātu birojā. Tur atrados jurista palīga / praktikanta lomā, bija jādara viss iespējamais. Tomēr, pateicoties Sabīnei Vilkai, vairāk sanāca strādāt ar finanšu tiesībām. Pēc vasaras prakses mana sadarbībā ar minēto zvērinātu advokātu biroju beidzās.

Septembrī, ņemot vērā iepriekšējo nelielo pieredzi un ievirzi finanšu jomā, uzsāku darbu Latvijas Finanšu nozares asociācijā kā jurista palīgs. Jāatzīst, ka tas nebija tipisks jurista palīga darbs. Vairāk jurista palīga darbs ar komunikācijas un lobija iezīmēm, bet, neskatoties uz to, ļoti cieši saistīts ar bankām, finanšu nozari, līdz ar to finanšu tiesībām. Strādājot Finanšu nozares asociācijā un mācoties Latvijas Universitātē, secināju, ka jomas gandrīz vispār nepārklājas. Es darbā varēju piemērot principus, kas man iemācīti Universitātē, bet tiesības, kuras vairumā apskatījām un ar kurām strādājām, Universitātē netika apskatītas. Arī man apkārt virmoja runas par studijām ārzemēm.

Tāpēc jau kopš darba sākuma Finanšu nozares asociācijā, plānoju doties studēt uz ārzemēm brīdī, kad būšu ieguvis maģistra grādu un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Tomēr tajā brīdī tās domas plivinājās gaisā un nebija ticība, ka tās nesīs patiesus augļus.

Tad pienāca liktenīgā diena, pieļauju, ka manas kolēģes neuzskata, ka tā bija liktenīga, bet man tā liekas. Mēs bijām iepriekš minētajā Vecrīgas kafejnīcā, kur es teicu, ka varētu doties mācīties uz ārzemēm. Samanta teica, ka viņai arī ir tādas domas, Paula domāja. Brīdī, kad manām domām radās domubiedri, nolēmu, ka ideja ir jāpadara īsta.

Kopš tā brīža viss, ko darīju, bija vērsts uz to, lai iedzītu sevi stūrī, proti, es visiem cilvēkiem stāstīju, ka braukšu, lai aizvērtu sev visus atpakaļ ceļus. Zināju arī, ka Sabīne ir bijusi studēt Nīderlandē tādā programmā, kurā vēlētos mācīties es. Tas vēl vairāk mudināja pieņemt lēmumu. Tad kopīgi ar Samantu pieņēmām lēmumu par universitāti. Izvēle krita uz Amsterdamas Universitāti. Viss turpmākais jau bija vērsts uz to, lai tajā iestātos.

Izvēle un uzņemšana

Izvēle par labu Amsterdamas Universitātei bija tāpēc, ka tā izpildīja visas prasības, ievilka ķeksīšus visos kvadrātiņos, kuros, manuprāt, bija jāievelk. Lai arī programma šeit ir jauna (vien 3 gadi, manuprāt), tā ir veidota pēc Oksfordas Universitātes parauga, tā ir starpdisciplināra, proti, to veido divas fakultātes – juridiskā un uzņēmējdarbības. Tā vienlīdz apvieno gan ekonomikas priekšmetus, gan tiesību priekšmetus, lai sniegtu visparēju priekšstatu par jomu.

Lai iestātos Amsterdamas Universitātes maģistra studiju programmā “Tiesības un finanses”, ir nepieciešams nokārtot IELTS eksāmenu ar vidējo vērtējumu ne mazāk kā 7 (katras individuālās komponentes vērtējums nedrīkst būt mazāks par 6.5), jābūt bakalaura grādam tiesību zinātnē vai ekonomikā ar vidējo svērto atzīmi ne mazāk kā 7 (tas nav norādīts uzņemšanas prasībās, bet noskaidrojās pēc sarunas ar personu no uzņemšanas komisijas), uzrakstīt motivācijas vēstuli un nokārtot matemātikas testu.

IELTS

IELTS angļu valodas eksāmenu kārtoju 2021. gada 19. februārī elektroniskā formā kopā ar Samantu. Es biju nolēmis – ja ar vienu mēģinājumu nenokārtošu eksāmenu ar nepieciešamo vērtējumu, tad uz Amsterdamu nedošos. Daudzi saka, ka eksāmenam ir cītīgi jāgatavojas un, iespējams, jāapmeklē kursi. Es šiem cilvēkiem piekrītu, tā noteikti ir labāk, bet jāatzīst, ka es naudas un laika taupības nolūkos to nedarīju.

Piesakoties eksāmenam un to apmaksājot, atveras mācību vide, kurā ir iespējams gatavoties eksāmenam. Es tam veltīju nedēļu, katru dienu 3 – 4 stundas. Protams, tas ir ļoti atkarīgs no individuālām angļu valodas zināšanām, bet es eksāmenu nokārtoju uz 7.5, kas ir pietiekami, lai tiktu uzņemts. Eksāmens nav grūts, bet ir ļoti specifisks, to var būt grūti nokārtot, ja iepriekš nav redzēts eksāmena formāts un veikti kādi mēģinājumi. Jānorāda, ka eksāmena rezultāti, ja to kārto elektroniski, tika saņemti 3 darba dienu laikā. Līdz ar to spriedze nav liela, lai gan pastāv.

Motivācijas vēstule

Motivācijas vēstules paraugu man sagādāja Sabīne. Motivācijas vēstulē ir ļoti svarīga, lai tā būtu specifiska, tā nedrīkst būt tāda, kas tiek sūtīta visiem vienāda. Tai ir jābūt specifiski vērstai uz attiecīgo programmu un personas labajām kvalitātēm. Es noteikti neesmu motivācijas vēstuļu speciālists.

Tomēr varu padalīties ar struktūru, kā to veidot. Sākumā vajag iepazīstināt ar sevi, tad pastāstīt, kāpēc vēlāties mācīties tādā programmā, ko tā jums dos. Otrajā rindkopā likt uzsvaru uz studiju pieredzi un ārpus studiju sasniegumiem (izspēles, pašpārvaldes). Trešajā rindkopā aprakstīt darba pieredzi un nedaudz darba uzdevumus, it īpaši, ja tie ir saistīti ar studiju programmu. Nevajag aizmirst pieminēt arī personīgās kvalitātes, lai gan nedaudz banāli, tomēr padara vēstuli skaistāku, piemēram, disciplinētība. Vēstules garums aptuveni viena lapa, nevajag aizrauties ar formatējumu, galvenais apakšā uzrakstīt savu vārdu.

Matemātikas tests

Ņemot vērā, ka manis izvēlētā programma ir saistīta ar ekonomiku, kas ir saistīta ar matemātiku, un juristiem matemātika nekad nav bijusi stiprā puse, ir nepieciešams nokārtot matemātikas testu. Matemātikas tests atbilst vidusskolas līmenim, proti, nedaudz varbūtības teorija, kvadrātvienādojumi, testa paraugs ir atrodams Amsterdamas Universitātes mājaslapā, tas nav nekas neizdarāms.

Es, zinot, ka programma būs saistīta ar rēķināšu, testam gatavojos, apmeklējot savu bijušo vidusskolas matemātikas skolotāju. Tā bija laba un nostaļģiska pieredze, kā arī ļoti palīdzēja atcerēties sen aizmirstās matemātikas nianses un līdz ar to nokārtot testu. Testu es nokārtoju, saņemot 8.4/10. Tas ir pietiekams rezultāts, lai tiktu uzņemts.

Dokumentu iesniegšana

Visi dokumenti ir jāsniedz caur interesantu sistēmu, kurā vēl jāreģistrējas. Līdz ar to, ja pēdējais datums ir, piemēram, 1. aprīlis, tad iesaku dokumentu iesniegšanas procesu sākt 20. martā, jo, lai arī gribētos domāt, ka Nīderlande ir bezgala attīstīta valsts, digitālajā jomā Latvija ir spēcīgāka. Līdz ar to, ievērojot to, ka var gadīties sarežģījumi, ir nepieciešams pieteikšanās procesu sākt laicīgi.

Kad elektroniski dokumenti ir iesniegti, tad jāgaida lēmums, tas tiek atsūtīts e-pastā. Pēc lēmuma saņemšanas ir jāapstiprina vēlme studēt, pēc tam jānosūta atsevišķi dokumenti papīra formātā uz Amsterdamas Universitāti. Tad ir laiks samaksāt studiju maksu. Studiju maksa visās maģistra programmas (izņemot īpaši atsevišķas) visā Nīderlandē ir vienāda, tā ir 2186 euro (ja nemaldos), ievērojot, ka ir Covid-19 pandēmija, šajā gadā studiju maksa ir samazināta uz pusi. Tas ir liels ieguvums.

Pirmās nedēļas

Par dzīvošanu Amsterdamā, visticamāk, izpaudīšos otrajā raksta sērijā. Varu vien teikt, ka tā nav rožaina, varbūt tas tāpēc, ka man piemīt kautrīgā un privātā latvieša mentalitāte, varbūt tāpēc, ka vienkārši nav, tas katra paša lemšanai.

Programma ir ļoti prasīga un ir jādara nesalīdzināmi vairāk kā Latvijā (šis apgavlojums nenozīmē, ka šeit būtu labāka studiju kvalitāte). Amsterdamas Universitātē studiju gads ir sadalīts divos semestros. Tas izskatās šādi: 1 semestris – 8 nedēļas (septembris, oktobris), 8 nedēļas (novembris, decembris), 4 nedēļas (janvāris); 2 semestris – 8 nedēļas (februāris, marts), 8 nedēļas (aprīlis, maijs), 4 nedēļas (jūnijs). No katra šī bloka pēdējā nedēļa ir eksāmenu nedēļa, līdz ar to man bija eksāmeni oktobra beigās un tagad būs nākamie eksāmeni decembra beigās.

Uz katru lekciju un semināru ir ļoti jāgatavojas, jāizlasa aptuveni 100 lapas, kas ir jāpārzina un jāvar brīvi orientēties tajās. Pa vidu katram blokam ir uzdevumi, kas tiek vērtēti, piemēram, jāuzraksta eseja vai jāsagatavo prezentācija. Lai eksāmens un kurss tiktu uzskatīts par nokārtotu, ir jāsaņem vērtējums vismaz 5.5. Es ceru, ka eksāmenus esmu nokārtojis vismaz uz tādu vērtējumu, lai gan tie vēl nav izlaboti.

Šī bloka beigās bija 3 eksāmeni. Viens bija eksāmens, kurā jāraksta eksāmens par zinātnisku rakstu. Tas bija mājās veicams eksāmens, pārējie divi eksāmeni bija 3 stundas un klātienē, viens lielā sporta zālē uz papīra lapām, viens pie datora. Nevienā no tiem nevarēja izmantot nekādus materiālus. Vairāk par eksāmeniem centīšos pastāstīt rakstā, kur aprakstīšu studiju kursus.

Vienlaikus jāatzīst, ka programma ir patiesi interesanta un bagātīga. Var iemācīties daudz jauna, Latvijā neapgūstamas lietas. Tas ir patīkami, tomēr pretējos svaros tam ir lielais apjoms un dzīve Nīderlandē. Es citās rakstu sērijās centīšos iezīmēt katru studiju kursu un tā specifiskās nianses.

Noslēgums

Esmu ieskicējis domas par studijām ārzemēs un kā pieņēmu lēmumu, uzņemšanas procedūru, aptuveno studiju procesu. Esmu vienmēr atvērts jautājumiem. Nākamajā rakstā centīšos aplūkot dzīvi Amsterdamā, studentu kopmītnes, riteņbraukšanu, citas praktiskas lietas. Savukārt trešajā stāstā, kas, visticamāk, būs pēc pirmā semestra beigām, centīšos pastāstīt īsi par katru kursu, kuru līdz tam būšu apguvis un kā tie pastāv savstarpējā kopsakarā.

Cerams, ka turpinājums sekos.

karlis