Citreiz es domāju, ka tikai domāšana un rakstīšana mūs var aizvest līdz kristāldzidriem risinājumiem un miera. Iespējams, ka es ļoti stipri maldos un atbilde ir jāmeklē daudzās asarās, kliegšanā vai citviet. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, sākotnēji ir nepieciešams pameklēt avotus, kas vispār rada nepieciešamību kādai no iepriekšminētajām darbībām.

Dzīve ir piepildīta ar dažādiem notikumiem. Notikumi ir priecīgi, bēdīgi, kopumā – dažādi. Iespējams, ka tas notikumu apjoms, ko piedzīvojam dienā, dažkārt var aptvert visu emociju spektru. Protams, vienmēr ir būtiski saprast, ka ne vienmēr tiek sasniegtas spektra galējās robežas, pārsavarā jau netiek. Lai tas notiktu, ir jānotiek kam patiesi īpašam.

Ir vienvirziena ielas un divvirziena ielas. Smalki seriāli vienmēr saka, ka lojalitāte ir divvirzienu iela, bet ne par to šoreiz. Pieņemsim, ka mēs stāvam vienvirziena ielas galā. Par šo ielu katru dienu iet, brauc, pārvietojas neskaitāmi daudz emociju, dažāda rakstura un īpašību. Tās visas atduras cilvēkā, kas stāv tajā ielas galā. Katra tā emocija, kas pretī brauc nonāk vienā vietā.

Tas ilgtermiņā var radīt un rada apgrūtinājumus. Tu paliec tāds emociju pārpilns, uztraukts, nevaldāms, noguris. Tam patiesībā nav korelācija ar to, vai iet labi vai slikti. Ja iet slikti, tad tas trauciņš piepildīsies ātrāk, ja labi, tad nedaudz lēnāk, bet vienalga piepildīsies. Tā ir neizbēgama dzīves patiesība. Vajag mēģināt rast veidus, kā ar to cīnīties un uzveikt.

Nevajag stāvēt vienvirziena ceļa galā, vajag šo emociju gatvi pārvērst divvirezienu ceļā un nepātraukti turēt balansā. Proti, viena emocija ienāk, otra iziet. Tādējādi nerodas milzīgs emociju sakāpinājums, kas izsauc mokošas naktis, sliktas dūšas un citas jaukas parādības. Kā uzbūvēt šo divvirzienu ceļu? Tas ir miljarda jautājums.

Dažkārt tiek norādīts, ka nepieciešams pieturēties vienai rutīnai vai nodarboties ar sportu. Varu vien atzīmēt, ka ne visiem tas palīdz, katram ir jāatrod sava unikālā recepte. Kā jau es minu raksta sākumā, es ceru, ka vismaz kaut kādā līmenī man var palīdzēt domāšana un rakstīšana. Pastāstīšana par šīm sajūtām.

Emocijas ir jāspēj izvadīt, nepieciešams atrast veidu, kā to izdarīt. Es ticu un ceru, ka man to izdosies izdarīt, bet domāju, ka tagad ir laiks, lai ietu pagulēt.

Saglabājiet mieru un viss jau būs labi,

karlis