Kā solu raksta Amsterdama I beigās, otrajā daļā uzsveru likšu uz Amsterdamas un Nīderlandes dzīves īpatnībām, mazāk apskatot mācību daļu, par to turpināšu citās daļās, ja, protams, līdz tām tikšu. Visa dzīve jau ir mistērija. Jāsāk ar labo ziņu, ka šobrīd ir 24. decembris un es esmu lidojumā uz Rīgu, Latviju. Tas ļoti priecē, šis bija ilgi gaidīts mirklis. Pēdējo eksāmenu uzrakstīju 22. decembrī, bet, saistībā ar augstajām aviobiļešu cenām un eksāmena grafiku maiņu Latvijā, atgriežos tikai šodien. Ceru jau pēcpusdienu vadīt laiskās pastaigās un gardās maltītēs Kuldīgā, bet līdz tam vēl jānonāk. 

Tomēr – raksta nosaukums ir Amsterdama II. Es stāstu iesākšu ar pārvietošanos, turpināšu ar ēdināšanu, nedaudz laikapstākļiem un noslēgšu ar apsvērumiem par visu kopumu saistībā ar dzīvi vienā no Rietumeiropas attīstītākajam pilsētām, proti, Amsterdamā.

Pārvietošanās

Ir dažādi veidi, kā pārvietoties Amsterdamā. Pirmais, kas nāk prātā, viennozīmīgi ir velosipēdi, kas turpmāk rakstā saukti arī par riteņiem, bet ir arī citi pārvietošanās veidi – sabiedriskais transports, kājas. Jāsāk ar vienu ironisku apsvērumu. Pārvietojoties ar velosipēdu, riebjas gājēji un sabiedriskais transports, savukārt, pārvietojoties ar kājām, ļoti riebjas un kaitina velosipēdisti, kas uzvedas slikti, nevienu nelaiž un jūtas kā karaļi, bet laikam jau jāatzīst, ka tādu statusu Amsterdamā šie ļauži ir pelnījuši. Bet visu pa vienam. 

Velosipēdi

Nīderlandieši visur brauc ar velosipēdu, uz darbu, uz universitāti, iespējams, pat uz kāzām vai bērēm. Ar riteni ved visu, pārtikas preces, pastu, bērnus kastē priekšā. Ir parastie riteņi, elektriskie riteņi, pat riteņi ar reģistrācijas numuriem kā mašīnām, tie iet ļoti ātri. 

Kad ierados Amsterdamā, nebija naska plāna braukt ar velosipēdu. Patiesībā domāju, ka pārvietošos tikai ar kājām un sabiedrisko transportu, jo, redzot kā cilvēki brauc, bija bail pašam iesaistīties tajā vidē. Lai arī dažkārt rodas nenormālas un bīstamas situācijas, kopumā viss ir adekvāti, tāpēc jau no septembra vidus sāku pārvietoties ar velosipēdu. Uz universitāti no kopmītnēm ir jābrauc aptuveni 15-20 minūtes, attālums ir ap 5 kilometriem. Braucot agri no rīta, paātrinās pulss, jo braucienu sāku ar braukšanu augšā kalnā, kas arī nedaudz pamodina un rada mundrumu. 

Amsterdamā daudzviet var iegādāties velosipēdus gan dārgus, gan lētus. Tomēr riteni pirkt es neiesaku. Jo velosipēdu zādzības Amsterdamā ir, maigos vārdos runājot, attīstītas. Daudzi cilvēki, it īpaši studenti, pārvietojas ar nomas riteņiem. Es esmu to skaitā. Uzņēmums swapfiets piedāvā ilgtermiņa velosipēdu īri. Studentiem pirmie divi mēneši ir bezmaksas, pēc tam viena mēneša maksa ir 16.90 euro, kas, manuprāt, ir adekvāti. Jānorāda, ka tas ir par pašu lētāko modeli. Swapfiets piedāvā arī labus un aprīkotus, tai skaitā elektriskos velosipēdus, bet tie jau maksā ievērojami dārgāk. Ritenim, kas maksā 16.90 euro mēnesī, ir viens ātrums, bremzes ar pedāli, bet, ievērojot, ka Amsterdama un Nīderlande ir caurmērā līdzena un lielākie kalni ir tilti, nav problēmas ar tādu pārvietoties. Ja tas tiek nozagts un ir līdzi pieslēdzamā atslēga, tad jāmaksā 40 euro (manuprāt). Līdz ar to – manā ieskatā šāds piedāvājums ir kvalitatīvs un adekvāts. 

Pati braukšana. Ir interesanti. Ļoti īsi aprakstot, vienmēr esmu sasvīdis, kad neesmu sasvīdis, tad esmu nosalis, kad neesmu ne sasvīdis, ne nosalis, tad esmu salijis. Amsterdamā ļoti bieži un daudz līst lietus, bet par to laikapstākļu sadaļā. Cilvēki slapji un sasvīduši ierodas universitātē, tur nožūst un turpina dzīvot. Man nav izskaidrojums šim fenomenam, bet es esmu kļuvis par tā sastāvdaļu. Pagaidām, par laimi, nekādi starpgadījumu nav notikuši un esmu sveiks un vesels, bet neteiktu, ka velosipēds Amsterdamā, lai arī ar daudzajiem veloceļiem, tomēr bez ķiveres un dažkārt pa ceļiem, kas ir apledojuši, būtu ļoti drošs pārvietošanās līdzeklis. Es ar atvērtu sirdi atzīstu, ka esmu Amsterdamas veloinfrastruktūras dalībnieks, vienmēr atceros, ka nekas jau nav labāks par siltu mašīnu. 

Sabiedriskais transports

Jāatzīst, ka, lai arī tam ir savādas cenas uzskaites sistēmas, man patīk Amsterdamas sabiedriskā transporta sistēma. Ir metro, kuru es gandrīz vispār neizmantoju. Tad ir tramvaji, autobusi un kuģīši. Ar kuģīšiem notiek pārvietošanās starp ziemeļu un dienvidu Amsterdamas daļu, tie ir bezmaksas. Es esmu ar tiem braucis, bet, ņemot vērā, ka nedzīvoju ziemeļu daļā un visa dzīve notiek dienvidu daļā, ikdienā tos neizmantoju un ar tiem nepārvietojos. 

Ikdienā visbiežāk braucu ar tramvaju vai autobusu. Par visiem transportlīdzekļiem samaksa notiek ar OV karti, kura maksā, manuprāt, ap 7 euro, tad uz tās var uzlikt naudu un braukt. Cik maksā transports, ir grūti izskaidrot, jo ir jāmaksā par attālumu un karte jāpīkstina gan iekāpjot, gan izkāpjot no transporta. Es esmu centies internetā atrast formulu, kā tas tiek rēķināts, jo cenas atšķiras arī no laikiem, kuros brauc, bet man tas nav izdevies. Varu vien teikt, ka brauciens līdz universitātei, kur ir aptuveni 5 kilometri un braucu ar diviem tramvajiem, maksā ap 2 euro vienā virzienā. 

Man sabiedriskais transports galvenokārt patīk tāpēc, ka tas ir prioritārs pār mašīnām, piemēram, pie vairuma no krustojumiem autobusam pirmajam iedegas zaļā gaisma, tas izbrauc, tikai pēc tam tā iedegas mašīnām. Tramvaji daudzviet brauc pa sev atsevišķi veidotu brauktuvi, nevis kopā ar mašīnām. Tāpēc Amsterdamas sabiedrisko transportu tikai nedaudz ietekmē sastrēgumi. Pārvietošanās ir salīdzinoši ātra un efektīva. 

Maza atkāpe. Ar nožēlu jāatzīst, ka es nebiju spējīgs šo rakstu pabeigt lidojuma laikā 24. decembrī. Jāatzīst gan 24. decembra pēcpusdienā es patiešām vadīju laiskas pastaigas un gardas maltītes Kuldīgā, tai skaitā vēl paspēju uz mežu pēc eglītes. Šobrīd ir 27. janvāris, ir veiksmīgi aizvadīti Ziemassvētki Latvijā, saņemtas abas eksāmenu atzīmes, kuras abas ir sekmīgas (sekmības līmenis Amsterdamas Universitātē ir 5.5) un vēl pie tam pietiekami augstas. Par to es esmu priecīgs, tagad ir jau sācies nākamais studiju bloks, kuram nākamnedēļ jau būs eksāmeni. Veiksmi man arī nākamājos eksāmenos! Ievērojot, ka šī bloka eksāmeni notiek attālināti, rīt došos uz Latviju un tur pavadīšu laiku līdz 7. februārim. Lirika malā, varam atgriezties pie būtības.

Pārvietošanās ar kājām

Lai arī var likties, ka Amsterdama ir viena no ievērojamākajām Eiropas galvaspilsētām, kas līdz ar to ļautu to raksturot ar plašumu, tā nebūt nav. Amsterdama ir mazāka par Rīgu, gandrīz par trešdaļu mazāka, pēc platības, pēc iedzīvotāju skaita nedaudz mazāka ir Rīga. Līdz ar to Amsterdamā ir reāli un iespējami pārvietoties ar kājām. Es dzīvoju pašā Amsterdamas malā un es dažkārt uz Universitāti, kas ir aptuveni 5 km attālumā dodos ar kājām. Pārsvarā gan sanāk no Universitātes uz māju nākt ar kājām, jo no rītiem līst lietus, tāpēc nevaru braukt ar velosipēdu, kad lekcijas beidzās, bieži vien jau laiks ir skaidrojies un pavīd kāds saules stariņš, tāpēc mājup varu doties ar kājām. 

Vienīgais, kas traucē gājējiem ir riteņbraucēji, it īpaši centrā un plašāk noslogotās vietās. Visiem Rīgas kritiķiem, it īpaši tiem, kas Amsterdamu min kā labo piemēru, vēlos norādīt, ka ietves, ielas un trotuāri te tiek kaisīti ar sāli un mašīnas regulāri tiek novietotas tā, ka tās aizšķērso gan gājēju, gan riteņbraucēju ceļu. Līdz ar to tās ir jāpaiet pa brauktuvi, tā ir situācija, ar kuru sastopos vai to redzu gandrīz katru dienu. Galvu par to neviens negroza, visi dzīvo tālāk, tās ir īslaicīgas neērtības – preču izkraušana, remontdarbi u.c. Jāatzīst, ka arī ceļu remontdarbu gadījumā ne vienmēr norobežojums ir lielisks, šodien gāju un remontdarbu apiešana tika organizēta pa ielu, kuru brauc automašīnas, bez papildu ierobežojumiem.

Amsterdama ir pietiekami maza, lai tajā varētu veiksmīgi, ātri un efektīvi pārvietoties ar kājām. Gandrīz no ikvienas vietas ir pieejams raits sabiedriskais transports. Turpināšu ar nākamo tematu, proti, ēdināšanu. 

Ēdināšana

Šo segmentu sadalu divās daļās, proti, maltītes ārpus mājas un mājās. Sākšu ar ēdināšanu ārpus mājās.

Maltītes ārpus mājas

Ņemot vērā, ka dažkārt diezgan ilgu laiku sanāk pavadīt Universitātē un es neesmu ļoti nasks uz ēdiena gatavošanu mājās, bieži sanāk izmantot iespēju un ēst ārpus mājās. Protams, ka Amsterdamā ir dažādas vietas, kurās paēst. Prātīgas pusdienas izmaksā ap 10 eiro, tā nebūs smalka vieta, drīzāk vidēja līmeņa. Īsti lētāk pusdienas nav iespējams paēst, daudzviet to ir iespējams izdarīt dārgāk. Kopumā esmu iecienījis trīs vietas, kas ir specifiskas Nīderlandei, bieži izvēlos pusdienot Wok to Walk, kā arī dažkārt izklaidējos ar McDonalds vai KFC, bet tos nav vērts plašāk aprakstīt, jo tādi ir arī Latvijā, lai gan viennozīmīgi jāatzīst, ka Leidseplein Wok to Walk un Diemenas McDonalds vienmēr būs īpaša vieta manā sirdī. 

PIZZERIA/STEAKHOUSE LA ROMA – burvīga vieta netālu no Universitātes, ir pusdienu piedāvājums studentiem, kas ietver picu vai pastu un dzērienu, maksā 9.95 eiro. Vieta burvīgi ir tieši atmosfēras dēļ, atgādina itāļu ģimenes saimniecību, kur neviens īsti labi nerunā angliski, bet vienlaikus saprotas lieliski. Tur ieejot, var sajust, ka vieta ir caurvīta ar mīlestību, sirsnību un ēdiena bagātību. Nedaudz liek justies kā mājās. Ar Samantu vienu dienu runājām, ka tā ir vieta, kur arī varētu svinēt kāzas ar bagātīgi klātiem galdiem un neskaitāmiem itāļu smaidiem. 

Maslow Café – visu pagājušā gada nogali mācīties braucām uz zinātnes parku (Science Park), kas ir viena no Amsterdamas Universitātes fakultātēm. Tur devāmies vairāku iemeslu dēļ, tur ir jauki, tur nav briesmīgie juristi, kas ar savu konkurējošo attieksmi un dusmīgajām sejām rada satraukumu, tas ir pilsētas nomalē (tuvāk mājām), tur ir cilvēki, kas ir izvēlējušies savu nākotni saistīt ar īstām zinātnēm, nevis sociālām, bet katrs maizi pelna kā māk. Tad netālu no zinātnes parka atrodas Maslow Cafe, kas pēc man pieejamās informācijas ražo arī alu. Šī vieta ir burvīga, ar garšīgu ēdienu, lielām porcijām, bet ir nedaudz dārgāka kā La Roma. Ja La Roma ir vairāk itāļu ēdieni, tad šeit ir vairāk Nīderlandiešu ēdieni. Vienlaikus vieta ir jauka, draudzīgu ļaužu piepildīta un ar gardām maltītēm aplaimota. 

DöNER & PIZZA IMPERIUM – šī vieta atrodas netālu no vietas, kur dzīvoju, Deliveroo un Uber Eats nav novērtēta pārāk lieliski, lai gan jāatzīst, ka vieta ir fantastiska. Tur saimnieko viens vīrietis, kurš īsti labi neprot angļu valodu, kā arī viens pats gatavo visa veida ēdienus – picas, kebabus, panini, kapsalonus. Pārdod arī ledus dzērienus, kafijas, turku saldumus, visu iespējamo. Izklausās drausmīgi, bet jāatzīst, ka tur iespējams ir labākais kapsalons, kādu esmu ēdis visā savā atrašanās laikā Amsterdamā, kā arī burvīgs Doner Box, kā arī cenas ir saprātīgas un lētākas nekā divās iepriekš pieminētajās vietās. Picu neesmu mēģinājis, bet es šo vietu vērtēju kā labi, arī tur rodas mājīga atmosfēra, jo liekas, ka visiem viss ir vienalga, kas viennozīmīgi piedod savu šarmu. 

Noteikti jāpiemin arī Bluey’s, kur pavadu visvairāk laika, tā ir kafejnīca tieši blakus kopmītnēm, kur var dabūt burvīgas brokastis un labu kafiju. Gan kafija, gan brokastis ir dārgas, bet, ja tur tiek pavadīta visa diena mācoties, tad ir tā vērts. Vēl no kafijas vietām esmu iemīļojies coffeecompany, kas ir visā Amsterdamā ar daudzām lokācijām un ļoti labu kafiju, stipru un gardu. Noteikti, ka es kādu vietu esmu aizmirsis, bet šīs ir pirmās, kas ienāca prātā un kurās esmu salīdzinoši biežs viesis. 

Maltītes mājās

Iesāku ar to, ka nīderlandieši ēd interesantus un savdabīgus ēdienus, piemēram, divas tostermaizes, tad viena siera šķēle, tad vēl divas tostermaizes. Izklausās ļoti sausi un negaršīgi, viņi nav sajūsmā, kad norāda par šo paradumu, bet atzīst, ka tas ir iemesls viņu garajam un staltajam augumam, ko, protams, nevar noliegt. 

Pievērošoties maltītēm mājās, galvenais veikals Nīderlandē ir Albert Heijn (AH), kurš ir ļoti dārgs, tad ir Jumbo, kurš ir nedaudz lētāks. Ir, protams, arī citi veikali, kuros var nopirkt pārtikas produktus, bet tos dažādu iemeslu dēļ nemēdzu apmeklēt. Vēl nesenais jaunatklājums ir LandMarkt, kas ir netālu no mājas, piedāvā pārsvarā lokālo produkciju, vienlīdz dārgs ar AH. Šajos veikalos pārsvarā pērku visu ēdienu, kuru pēc tam gatavoju, esmu gan nedaudz ierobežots, jo man kopmītnēs nav cepeškrāsns.

Kad es saku dārgs, tā patiešām ir. Tīri ieskatam – siers maksā, sākot no padsmit eiro kilogramā, vistas fileja arī, laša fileja no 25 eiro kilogramā, protams, var atrast atlaides, var atrast lētāk, bet pamata cenas ir šādas. Ir arī atsevišķi produkti, kas ir lētāki, pārsvarā tie, kas ir ar paša veikala firmas zīmi, piemēram, AH piens, brokastu pārslas u.c. Tomēr jārēķinās, ka pārtika šajā valstī ir dārga. 

Lai sniegtu nelielu ieskatu, es pārsvarā mājās gatavoju malto gaļu ar dažādām piedevām. Kas ir patīkami, šeit visos veikalos (AH, Jumbo) var nopirkt wok miksus, proti, dažādi dārzeņi jau ir salikti paciņās un sagriezti, tie tikai ir jāuzber uz pannas. Var nopirkt, piemēram, sīpolu un burkānu maisījumu, kas tikai jāliek uz pannas. Šiem maisījumiem un draudzīgas cenas, patiesi draudzīgas, varbūt pat lētāk kā pašam pirkt dārzeņus un tos apstrādāt. Protams, vienmēr ir makaroni ar vistu, bet vista ir dārga, saldais krējums arī. Tāpēc es pieturies pie maltās gaļas, tomātu mērces un dārzeņu maisījuma ar dažādām piedevām – rīsiem, kartupeļiem, makaroniem. 

Es vēlos te ievietot atrunu, ka, iespējams, iepriekš minētais satur nepatiesu faktu reprezentāciju, ja tas tā ir, tad informēju, kas ir tīri mans subjektīvs viedoklis un novērojumi, kas var būt radušies maldīgi un neprecīzi. Atvainojos. 

“Nedaudz par laikapstākļiem”

Amsterdamā nepārtraukti līst, kad nelīst, tad ir apmācies vai migla. Retu reizi starp mākoņiem izlien saule, tad es esmu priecīgs. Laikapstākļi ir ļoti mainīgi, vienu brīdi var līt, otru nē. Var rasties situācija, kad izbrauc no mājas, ir zilas debesis un saule, daži mākoņi, līdz Universitātei, kas ir 15 – 20 minūšu brauciens, jau esi salijis. Ar to ir jārēķinās. 

Gandrīz nekad nav mīnus grādi, retu reizi naktīs, kad tas notiek, tad viss tiek nokaisīts ar sāli. Pārsvarā ziemā temperatūra ir 3 – 10 grādu robežās, vasarā (bet vasarā jau ceru būt Latvijā), protams, būtiski siltāks. Nav tik burvīgs un pasakains klimats kā Latvijā, iesaku to novērtēt. Apkopojot, jāsecina, ka laikapstākļi ir diezgan depresīvi. Liek novērtēt sauli ļoti, ikreiz kad izlien saules stars, sirds kopā ar D vitamīna rādītājiem priecājas.

Noslēgums

Rakstīt nav viegli, tomēr atskatīties vajag. Šobrīd domāju, ka turpināšu šo rakstu sēriju līdz brīdim, kad pabeigšu Amsterdamas Universitāti, ja tas, protams, notiks. Ceru arī uzrakstīt par kursiem, apskatot gan labās, gan sliktās lietas, gan interesantās, gan garlaicīgās. Es nezinu, kāds iespaids par manām domām par Nīderlandi, Amsterdamu ir radies, lasot šo rakstu, bet tāds viena teikuma kopsavilkums būtu šāds.

Amsterdama ir attīstīta, pilnvērtīga valsts ar daudz iespējām, interesantu dzīvi, bet Latvijā ir labāk! 

Turpinājums (varbūt) sekos! 

karlis